Darbs krievu tulkotajam

Tulka darbs ir ârkârtîgi svarîgs un atbildîgâkais darbs, jo ðâdai ietekmei ir jânotiek starp diviem priekðmetiem, kas ir viena no tiem otrajâ punktâ. Tâ rezultâtâ man nevajadzçtu atkârtot vârdu, kas ir teikts, bet gan paustu jçgu, saturu, izteiksmes bûtîbu, bet tas ir ïoti grûti. Ðâdam tulkotâjam ir augsta vieta komunikâcijâ, saprotot arî to, kâ gan viòu traucçjumi.

Dzçriens no tulkojumu veidiem ir secîga tulkoðana. Tâtad, kâdi ir arî tulkojumi arî par to, ko viòi tic privâtajam îpaðumam? Nu, vienas sievietes runas laikâ, tulkotâjs uzklausa zinâmu uzmanîbu. Tad viòð var veikt piezîmes, un tam var bût tikai tas, ko viòð izvçlas, lai nodotu runâtâju. Tâ kâ tas ir viens no jûsu piezîmju aspektiem, tulkotâja uzdevums ir nosûtît viòai ideju un principu. Protams, kâ jau minçts, viòam nav nepiecieðams dzîvot burtiski. Tam jâbût tâdam paðam attiecîbâ uz jçgas, principa un izpausmes mçríiem. Pçc atkârtoðanâs runâtâjs apzinâs savu uzmanîbu, atkal dodot to konkrçtâm grupâm. Un tieðâm viss notiek sistemâtiski, lîdz sarunu biedra runai vai atbildei, kas ved vienkârðâ stilâ, un tâs novçrtçðana tiek apmâcîta un atskaòota pirmajai personai.

Ðim tulkoðanas modelim ir savas vâjâs puses un vçrtîbas. Vçrtîba patiesîbâ ir tâ, ka tâ notiek. Izteiksmes fragmenti, tomçr ðie elementi var izjaukt koncentrâciju un saprast. Tulkojot kâdu raksta daïu, jûs varat viegli novçrst sevi, aizmirst par kaut ko vai vienkârði izsist ritmu. Ikviens var redzçt visu, un komunikâcija tiek saglabâta.