Optiska mikroskopa vcsture

Laboratorijas mikroskopi (ko sauc arî par optiskiem mikroskopiem ir mikroskopiska ierîce, kas izmanto gaismu, kas iet caur optisko organismu, lai radîtu palielinâtu redzamâ objekta attçlu. Mikroskopi galvenokârt sastâv no optisko lçcu kopuma, no daþiem lîdz pat duci.

Kur tiek ieteikti mikroskopi?Mûsdienu laboratorijas mikroskopi tiek izmantoti zinâtnes spçkos, lai pçtîtu daudzus mazus objektus. Profesionâlie mikroskopi tiek spçlçti bioloìiskajâ, bioíîmiskajâ, citoloìiskajâ, hematoloìiskajâ, uroloìiskajâ un dermatoloìiskajâ meklçðanâ un klîniskajâs laboratorijâs daþâdâs medicînas iestâdçs. Bioloìijâ, cita starpâ, izmanto laboratorijas mikroskopus. mikroorganismu meklçðanâ un ðûnu un audu morfoloìijas pârbaudç. Par ðiem jautâjumiem atbildîgas ir mikrobioloìija, histoloìija un citoloìija. Bet íîmijas un fizikas jomâ mikroskopi tiek apstrâdâti kristalogrâfijâ vai metalogrâfijâ. Ìeologi tos izmanto, lai analizçtu akmeòu bûvniecîbu.

Attçla tuvinâðanaTradicionâlâs laboratorijas mikroskopi, kuros optiskajâ tirdzniecîbâ tiek izmantota dabiskâ vai mâkslîgâ gaisma (daþreiz to sauc par gaismas mikroskopiem, daþkârt tiek izmantoti izglîtîbâ kâ palîgizglîtîbas lîdzeklis, strâdâjot precîzâs zinâtnçs. Pârbaudîtais objekts ir uzskatâms par okulâru, lai tas bûtu ekrânâ, jo tiek izmantots projekcijas adapteris. Optisko mikroskopu plçves palielinâjuma maksimâlo fizisko robeþu nosaka objektîva leòíiskâ izðíirtspçja, kas ir vienota ar gaismas viïòa garumu, attçla skaidrîbas sçrija atbilst objektîva precizitâtei. Pirmie laboratorijas mikroskopi ïâva desmitkârtîgu palielinâjumu, bet jaunâkajos optiskajos mikroskopos var iegût palielinâjumu vairâk nekâ tûkstoð reizes.