Psihologs zina arstu

Daudzas galvas neatðíir psihologu no psihoterapeita. Persona, kas ir psihologs, ir persona, kura ir pabeigusi maìistra programmu: psiholoìija. Psihoterapeits apzinâs, ka pçc medicîniskâ vai humanitâra grâda beigðanas viòð ir pabeidzis èetru gadu psihoterapeitisko skolu un ieguvis sertifikâtu psiholoìiskâ vidç, kas radîja patronâþu noteiktâ skolâ.

Persona ar ðâdu sertifikâtu var izveidot savu psihoterapeitisko biroju (bet ne privâtu psihiatrisko iestâdi, bet sieviete ar maìistra grâdu psiholoìijâ nevar to darît.No otras puses, psihiatrs ir medicînas speciâlists, viòð ir beidzis medicînas skolu. Tad speciâlists parasti iesaistâs slimnîcâ neiropsihiatriskajâ nodaïâ. Psihiatrs bauda iekðçjo slimîbu un neiroloìiskas izcelsmes slimîbu pçtîjumus un farmakoloìisko ârstçðanu.Atcerieties, ka psihoterapeits ir nevienlîdzîgs. Ir vairâkas svarîgas psihoterapijas skolas, un psihoterapeits, kas pastâv viòa mîïâkâ profesionâïa sâkumâ, izvçlas, kurâ skolâ viòð izvçlas izglîtot. Jûs varat redzçt to paðu uzvedîbas metodi, kas tiek glabâta, ievietojot pareizos ieradumus. Tâdçjâdi var redzçt dzîvo un pierâdîjumu par analîtisko psihoterapiju, kas ïauj dziedinât cilvçku sarunâ, lai apspriestu viòa uzòemðanas sâkumu.Kâpçc jums ir nepiecieðams atcerçties augstâko izglîtîbu, lai varçtu pieteikties psihoterapijas skolai, pçc tam jûs varat kïût par psihoterapeitu? To vçlas visas psiholoìiskâs sabiedrîbas, un tas ir mazliet saistîts ar klâtesoðajiem, ka terapeitam ir vajadzîgs atbilstoðs intelektuâlâs darbîbas lîmenis. Cilvçks, kurð nav pçtîjuma formâ ar rezultâtu, vienkârði nevar bût terapeits. Lai bûtu speciâlists, es tikai atceros izlûkdatus pienâcîgâ lîmenî.Kâdu specialitâti jûs izvçlçtos, lai pastâvçtu psiholoìiskos preparâtos?Cilvçkiem, kuri plâno kïût par psihoterapeitiem, jâizvçlas klîniskâ specialitâte, jo tas ir visvairâk labprât redzams starp tiem, kas vçlas psihoterapeitiskâs grupas.