Spradziendrods skapis

Aizsardzîba pret eksploziju ir apdroðinâðana pret eksploziju, kas ir viena no svarîgâkajâm funkcijâm zonâs, kuras apdraud ðâda sprâdziena. Pareizâ aizdegðanâs vai ugunsgrçka novçrðanas plânâ ir jâizstrâdâ atbilstoða droðîbas sistçma pret sprâdzienu. Ðos risinâjumus var izmantot visâs zonâs, kurâs ir ugunsgrçka risks.

Tajâ paðâ laikâ apspriestâs metodes tiks sniegtas, ja nozarç ir sprâdzienbîstami putekïi. Sprâdzienbîstamîbas plâns ir centrâlâ daïa, kas saistîta ar sprâdziena apspieðanu. Ðis process galvenokârt ietver mâcîðanos par sprâdziena sâkotnçjo posmu. Tad izmantojiet aìentu, kura mçríis ir novçrst sprâdzienu îpaðâ ierîcç. Tâ rezultâtâ sprâdziens pats neatkârtojas un arî pçc aizdegðanâs tiek nomâkts. Tas viss rada, ka uguns neizplatâs. Apspriestâ lieta pati par sevi ir visizplatîtâkais aizsardzîbas lîdzeklis pret eksploziju, un, ja tâ sasniegs, tâ pasargâs no tâs sekâm. Tas samazina sprâdziena galus. Ðis lîmenis ir balstîts uz tâdiem faktoriem kâ dzesçðanas cilindri, spiediena sensori, optiskie sensori, putekïu sensori un vadîbas paneïi. Otrais solis ir atvieglot sprâdzienu. Ðis process galvenokârt ir saistîts ar sprâdziena seku likvidçðanu ârpus aizsargâtâs ierîces. Rezultâtâ spiediens ierîces iekðienç atgrieþas tradicionâlajâ lîmenî. Dekompresijas sistçmas sazinâs ar dekompresijas paneïiem, atlokiem ar paðaizverçjuðu bloku un bezkontakta atbrîvoðanas sistçmâm. Ðî sprâdziendroðîbas sistçmas stadija ir sprâdziena atvienoðana. Tâ ir paðreizçjâ sistçma, kas izslçdz sprâdzienu. Viòa galvenais mçríis ir slçgt cauruïvadus un kanâlus. Kâpçc? Pirmkârt, tâpçc, ka divas iepriekðçjâs metodes novçrð tikai ugunsgrçka sekas. Tomçr daþas sprâdziena atlikuðâs sekas var iziet cauri caurulçm un kanâliem, kas var saturçt sekundârus sprâdzienus, kâ arî iedarbîgâkus. Tâpçc un izslçgðanas sistçma uzskata, ka ir jânovçrð jau minçtie sekundârie sprâdzieni. Piemçram, tie ir cilindri ar ugunsdzçðanas koeficientu, slçgvârstiem, slçgvârstu vârstiem, sprâdziena izslçgðanas sistçmâm, svarîgiem atlokiem un visam.